Rudens balle

   Šogad ziema ir ļoti nepacietīga un jau atsūtījusi sniegu un puteni, bet čaklos darba darītājus tas neuztrauc, jo rudens raža jau atrodas pagrabos, arodos, kastēs, plauktos un burciņās. Daļa rudens vākuma bija atceļojusi arī uz mūsu skolu, kur 1.-4.klašu skolēni no dārzeņiem veidoja neparastas kompozīcijas. Skolas trešajā stāvā uz palodzēm bija satupuši no dažādiem dārzeņiem veidoti zaķi, sunīši, ezīši, jautri kāpuri, smieklīgi rūķi un pat ķirbja kariete, kurā uz balli devās Pelnrušķīte.

   Kad darbi apdarīti, var rīkot svētkus, tāpēc 5.novembrī sākumskolas skolēni, ģērbušies pašu darinātās maskās, devās uz Rudens balli. Sākumā 2.b klases skolēni (audzinātāja sk.R.Dortāne) izrādē „Dārza sargs” pastāstīja par atgadījumu, kad viltīgais zaķis mēģināja izlikties par suni un kāroja apēst dārza iemītniekus. Daudzi skolēni novadmācības stundās apgūst latgaliešu valodu, tāpēc izrādē mijās abas- latviešu un latgaliešu- valodas, kas piešķīra šai izrādei savdabīgu nokrāsu.  Tā kā dārzeņi, pateicoties suņa modrībai, tika nosargāti, Rudens balles saimniece bija priecīga un aicināja dārzeņus sakāpt podos, lai dotos uz tirgu. Arī visi pārējie balles dalībnieki iesaistījās rotaļā, un Podu mātes ar bagātīgu ražu devās tirgoties.

   Šajā pasākumā pirmā publiskā uzstāšanās bija 1.a klases korim (audzinātāja sk.I.Rancāne, mūzikas skolotāja I.Kepule), kurš braši un skanīgi nodziedāja dziesmas par dažādiem dārzeņiem. Un tad bija laiks kārtīgai dejošanai- polku leca gan Sīpoliņš ar Kartupeli, gan Ķirbis ar Tomātu. „Tūdaliņ, tagadiņ” pastalniekus izdejoja gan Rudens rūķis, gan Baravika, un „Strautiņā”aši tecēja rokās saķērušies Zirņi un Burkāni. Tā kā Mārtiņdienas simbols ir gailis, visi nodejoja tam veltītu īpašu gaiļa deju.

    Par Rudens balles norisi rūpējās skolotājas Rūta Dortāne, Ināra Skrule un Iveta Kepule, kā arī 1.-4.klašu audzinātājas.

   Senie latvieši Mārtiņdienā gāja rotaļās, dejoja un dziedāja, tā atvadoties no rudens un priecājoties par padarītajiem darbiem. Maskotie gājieni bija trokšņaini, jo troksnis palīdzēja izdzīt no mājām ļaunumu, bet dziesmas piesaistīja svētību un kārtību. Rudens ballē sirsnīgi un svinīgi izskanēja visu kopīgi skandētā „Zīdi,zīdi, rudzu vorpa”, un tajā tika pausta cerība, ka neviens nepadosies tumsas varai un godam sagaidīs saules atgriešanos. 

Rudens ballē klāt bija, dziedāja, dejoja un visu redzēto aprakstīja skolotāja Ināra Losāne.

Pētām un izzinām Latviju

"Pieliec delnu pie acīm un skaties:
līdz pat pēdējam olim viss tavs.
Neatdod, dzirdi, neatdod
mazo Latviju - lielākas nav."

   Šī gada martā Vītolu fonds izsludināja kārtējo ekskursiju projektu konkursu "Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!". Projektu finansē Monreālas Latviešu sabiedriskais centrs. Šī organizācija dibināta 1983. gadā, to vada Andrejs Vītols. Monreālas Latviešu sabiedriskā centra atbalstītais ekskursiju projektu konkursa „Pētīsim un izzināsim Latvijas vēsturi!” mērķis ir attīstīt skolēnu interesi par Latvijas vēsturi dažādos laika periodos un dažādos novados.

   Šogad konkursā tika iesniegti projekti no 177 skolām, un 80 projekti guva atbalstu. Arī mūsu skolotāju- Ināras Losānes un Ivetas Garjānes- ekskursiju projektiem tika piešķirts finansējums, tāpēc 5.klases varēja doties divās interesantās ekskursijās.

   Pirmā ekskursija bija saistīta ar kultūrvēsturisku objektu iepazīšanu un seno spēļu apgūšanu, tāpēc skolēni devās uz Cesvaines pili. No ārpuses skaistā Cesvaines pils atgādina Cūkkārpas pili, kurā Harijs Poters apguva burvestības mākslu. Uz pils sliekšņa skolēnus sagaidīja senatnīgā kleitā tērpusies dāma un kungs. Tie bija mūsu atraktīvie un zinošie gidi, kas palīdzēja izstaigāt pili no pagraba līdz pat bēniņiem. Muižnieku Vulfu dzimtas īpašums veidots kā romantiska celtne- stāvi dakstiņu jumti,  iekštelpu velvēm smaili savienojumi, daudzviet griestu un sienu gleznojumi. Skolēnu uzdevums bija ne vien klausīties stāstījumu, bet arī atbildēt uz dažādiem jautājumiem un meklēt telpās paslēptos puzles gabaliņus. Gidi pastāstīja arī par lielo ugunsgrēku, kurš nopostīja pils jumtu. Šī ugunsgrēka pēdas redzamas vēl joprojām, jo pils atjaunošanas darbi vēl nav pabeigti. Iepazīšanās ar skaisto Cesvaines pili palīdzēja skolēniem padziļināt priekšstatu par kultūras pieminekļiem un to saglabāšanas un saudzēšanas nepieciešamību.

   Interesants izvērtās arī seno spēļu turnīrs. Skolēni mēģināja iemācīties iet ar „koka kājām” jeb ķekatām. Tas izrādījās grūts uzdevums, jo jāprot noturēt līdzsvaru. Arī „Koka puzle” sanāca tikai retajam. Toties „Oliņķērājs” patika visiem- gan skolēniem, gan skolotājām. Izrādās, ka kroketu spēlēja jau senatnē, tikai bumbiņas un nūjas bija daudz smagākas. Tā kā skolēni jau iepriekš bija veikuši seno spēļu izpētes darbu, šis turnīrs viņiem palīdzēja padziļināt zināšanas par spēlēm un pašiem tajās piedalīties. Seno spēļu un rotaļu iepazīšana palīdz skolēniem izzināt, kā senatnē cilvēki atpūtās, kā izklaidējās.

   Otrā ekskursija bija veltīta dažādu seno amatu iepazīšanai. Andrupenes lauku sētā skolēni vairāk uzzināja par senajiem darbarīkiem un aplūkoja dažādus sadzīves priekšmetus. Skolēniem bija iespēja pašiem iejusties podnieku lomā un izveidot traukus un dažādas māla figūriņas. Bērni saprata, ka podnieka darbs prasa lielu pacietību un uzmanību, kā arī jābūt radošam cilvēkam, lai izveidotu ne vien praktisku, bet arī skaistu lietu. Pēc darba skolēnus gaidīja cienasts- piparmētru tēja un asuškas, kas ir viens no senā kulinārā mantojuma ēdieniem.

   Tālāk ceļš veda uz Jaundomi, kur atrodas Jaundomes vides izglītības centrs. Tajā izveidota viena no lielākajām saldūdens zivju mulāžu kolekcijām Latvijā. Atraktīvais gids Armands pastāstīja gan par zvejniecību, kas ir viena no senākajām vietējo iedzīvotāju nodarbēm, gan arī ļoti interesanti raksturoja ezeros mītošās zivis. Šis pasākums noslēdzās ar muižas parkā vārītās zivju zupas degustāciju.

   Projekta noslēgumā notika pasākums „Ceļojums senatnē” un skolēnu grupu darbu prezentācija, kurā tika stāstīts par ekskursijā izzināto un iemācīto. Tika spēlētas senās spēles un rotaļas, minētas krustvārdu mīklas. Pie „brīvā mikrofona” ikvienam dalībniekam bija iespēja pastāstīt par gūtajiem iespaidiem.

   Pateicoties šādām ekskursijām, skolēniem ir iespēja par Latvijas vēsturi mācību stundās dzirdēto un grāmatās lasīto iepazīt klātienē. Pateicamies Monreālas Latviešu sabiedriskajam centram par finansiālo atbalstu un Vītolu fonda darbiniekiem par radošumu un pacietību šī projekta koordinēšanā. 

„Vējaslota” Valmierā

   „ZZ Čempionāts” ir Vislatvijas sacensības starp klasēm, kurās, pārbaudot drosmi, cīņassparu, atjautību, radošumu un klases vienotību, Zelta Zivtiņa dāvā neaizmirstamus piedzīvojumus un lieliskas balvas pašām draudzīgākajām klasēm.

   Šogad mājas darbus bija iesūtījušas gandrīz 2000 komandas. No tām tika izvēlētas 540 radošākās, atjautīgākās un košākās komandas, kuras uzaicināja uz čempionāta pusfinālu.

   Mūsu skolas 5.b klase arī bija starp šīm laimīgajām pus finālistēm un 29.aprīlī mēroja tālo ceļu uz Valmieru. Pirms tam tika domāts par komandas vizuālo noformējumu, šūts karogs un darināts komandas simbols - vējaslota. Kāpēc tieši slota?  „Mēs esam ātri kā vējš, skrienam un jožam, bet vienmēr un visur kopā- kā vējaslotas zariņi!” tā klasi pieteikumā raksturoja komandas kapteine Katrīna Geidāne. Arī devīze skanēja līdzīgi: „Tīties, pīties, kopā vīties!”

   Šoreiz nedaudz nepaveicās un komanda netika finālā, bet tas nemazināja prieku un gandarījumu par paveikto. „ Nākamgad noteikti atkal piedalīsimies!” viņi apsolīja. „Tagad zinām mūsu „ vājās vietas” un „stiprās puses”. Jāizstrādā pareizā stratēģija!”